| Viena no svarīgākajām kritiskās domāšanas sastāvdaļām ir apziņa, ka neviens cilvēks nav pilnīgi kritisks un loģiski domājošs visu laiku. Ikviens domāšanas procesā var pieļaut kļūdas - neapzinātas kļūdas, kas noved pie nepareizas mums apkārt esošās informācijas interpretācijas. Otra medaļas puse ir loģiskās kļūdas - nepilnīgi, maldinoši vai nepatiesi apgalvojumi, kas neiztur kritisku un loģisku vērtējumu. Ko tas nozīmē praksē? Tas nozīmē, ka pret jebkuru informāciju jāizturas ar veselīgu skepsi:
|
 |
Kas ir "sazvērestības teorija"?
Informācijas burbulis
Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?
Faktu pārbaude
Kas ir kritiskā domāšana?
Kā izbēgt no truša bedres?
Aktivitāte 5 - Zinātne vai pseidozinātne?
Zinātne:
Zinātne ir sistemātiska un uz pierādījumiem balstīta izmeklēšanas metode, kuras mērķis ir izprast un izskaidrot dabas parādības. Tā balstās uz empīriskiem pierādījumiem, stingru novērošanu, eksperimentēšanu un pierādāmu hipotēžu formulēšanu. Zinātniskā metode ietver novērojumu veikšanu, hipotēzes veidošanu, eksperimentu veikšanu, datu analīzi un secinājumu izdarīšanu.
Pseidozinātne:
Pseidozinātne attiecas uz uzskatiem vai praksi, kas apgalvo, ka ir zinātniska, bet kam trūkst patiesu zinātnisku metožu empīrisku pierādījumu, pierādāmības un stingrības. Šie apgalvojumi bieži balstās uz anekdotiskiem pierādījumiem, liecībām vai nestandartizētām metodēm. Pseidozinātniskas idejas var pasniegt tā, lai tās līdzinātos īstam zinātniskam diskursam, taču tām parasti trūkst patiesas zinātnes kritiskās pārbaudes un empīriskā pamata.
Pseidozinātnes piemēri var būt dažādi alternatīvās medicīnas veidi, astroloģija, paranormālas parādības un atsevišķas sazvērestības teorijas.
Ir būtiski nošķirt zinātni no pseidozinātnes, lai nodrošinātu, ka zināšanu un uzskatu pamatā ir ticami pierādījumi un stabila metodoloģija, nevis nepamatoti apgalvojumi vai uzskati.
Apraksts
Šī aktivitāte veicinās izpratni par atšķirībām starp zinātnē un pseidozinātnē balstītām ziņām.
Mācību rezultāti
Pēc šīs aktivitātes pabeigšanas izglītojamie:
Ar šīs darbības palīdzību izglītojamie iegūs dziļāku izpratni par zinātnisko metodi un to, kā tā attiecas uz likumīgas zinātniskās informācijas atklāšanu no pseidozinātniskām norādēm.
- attīstīt spēju atšķirt zinātniski pamatotu informāciju no pseidozinātniskām norādēm;
- iesaistoties lomu darbībā, tiks sekmētas kritiskās domāšanas prasmes, prasot izglītojamajiem novērtēt iesniegtās informācijas pamatotību un ticamību;
- iemācīties izvērtēt ziņas, pamatojoties uz to atbilstību zinātniskās pētniecības principiem, ļaujot tām pieņemt pārdomātus spriedumus par informācijas ticamību;
- ziņu diktoru loma uzlabos izglītojamo komunikācijas prasmes, ļaujot viņiem skaidri un pārliecinoši sniegt informāciju;
- iegūt pieredzi lēmumu pieņemšanā, pamatojoties uz pierādījumiem un apsvērumiem, nevis pieņemt informāciju pēc nominālvērtības;
- ar diskusijām un pamatojumiem izglītojamie apgūs prasmes kritiski izskatīt un atspēkot pseidozinātniskus apgalvojumus;
- labāk pārzināt uzticamus informācijas avotus, kas mūsdienu informācijas bagātajā vidē ir būtisks plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspekts;
- darbs grupās, lai izveidotu un prezentētu ziņu rakstus, veicina komandas darbu un kopīgu problēmu risināšanu, jo izglītojamie orientējas atšķirībā starp zinātni un pseidozinātni;
- pārdomāt informācijas izplatīšanas ētisko ietekmi, jo īpaši saistībā ar zinātnes un pseidozinātnes nošķiršanu.
Ar šīs darbības palīdzību izglītojamie iegūs dziļāku izpratni par zinātnisko metodi un to, kā tā attiecas uz likumīgas zinātniskās informācijas atklāšanu no pseidozinātniskām norādēm.
Nepieciešamie materiāli
- Papīra lapas ar zīmēm “S” (Zinātne) un “PS” (pseidozinātne).
- Pildspalvas un piezīmju grāmatiņas vai papīra lapas.
Nepieciešamais laiks
90 min.
Minimālais / maksimālais cilvēku skaits
Darbs pāros.
Zināšananu līmenis
Iesācējs (nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas)
Ievads
Treneris sāk ar teorētiskā fona prezentēšanu un pēc tam kādu Katram ļauj izvēlēties nekādu lappusēm.
Aktivitātes apraksts
1. Trenera prezentācija un instruktāža.
5 min.
2. Treneris, pārējiem neredzot, tos iedala “S” (Zinātne) un “PS” (pseidozinātne) grupās
5 min.
3. “S” grupas veido ziņas, kas balstītas uz zinātniskiem pētījumiem, bet “PS” grupas veido ziņas, kas balstītas uz pseidozinātni.
30 min.
4. Katra grupas loma - spēlē savas ziņas (līdzīgi kā ziņu diktori TV vai radio), pārējie dalībnieki, izmantojot dažādus jautājumus, mēģina noteikt, vai tās pamatā ir pētniecība vai pseidozinātne. Viņiem ir jāpamato savas atbildes.
40 min.
5 min.
2. Treneris, pārējiem neredzot, tos iedala “S” (Zinātne) un “PS” (pseidozinātne) grupās
5 min.
3. “S” grupas veido ziņas, kas balstītas uz zinātniskiem pētījumiem, bet “PS” grupas veido ziņas, kas balstītas uz pseidozinātni.
30 min.
4. Katra grupas loma - spēlē savas ziņas (līdzīgi kā ziņu diktori TV vai radio), pārējie dalībnieki, izmantojot dažādus jautājumus, mēģina noteikt, vai tās pamatā ir pētniecība vai pseidozinātne. Viņiem ir jāpamato savas atbildes.
40 min.
Apkopojums
Katram izglītojamam tiek prasīts dalīties, kā pieredze palīdzēs orientēties starp zinātnē balstītām ziņām un pseidozinātnē balstītām ziņām?
Pielāgošana tiešsaistes režīmam
Šo darbību var viegli veikt tiešsaistes režīmā tādā pašā veidā, kā aprakstīts iepriekš, vienkārši sadalot pāru darba izlaušanas telpās.
Papildus resursi
Papildu resursi nav vajadzīgi.
Atsauces
Pauls Saters. Ar ko atšķiras zinātne un pseidozinātne?:
https://www.space.com/science-pseudoscience-what-is-the-difference
Stenforda filozofijas enciklopēdija. Zinātne un pseidozinātne:
https://plato.stanford.edu/entries/pseudo-science/
Encyclopedia.com. Pseidozinātne:
https://www.encyclopedia.com/history/culture-magazines/pseudoscience
https://www.space.com/science-pseudoscience-what-is-the-difference
Stenforda filozofijas enciklopēdija. Zinātne un pseidozinātne:
https://plato.stanford.edu/entries/pseudo-science/
Encyclopedia.com. Pseidozinātne:
https://www.encyclopedia.com/history/culture-magazines/pseudoscience
