| Īss ievads par šo moduli Mūsdienās cilvēkiem ir pieejams plašs informācijas resursu klāsts, sākot no tiešsaistes meklētājprogrammām un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām līdz vienkāršiem e-pasta sarakstiem un WhatsApp grupām. Tomēr pieejamās informācijas pārpilnība var radīt grūtības to apstrādāt. Diemžēl līdz ar informācijas slodzes un avotu palielināšanos ir palielinājusies arī viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatība. Mūsu sociālajai ietekmei ir būtiska nozīme tajā, kā mēs izvēlamies saņemt informāciju. Cilvēki meklē informāciju par to, kam tic un ko dara viņu vienaudži, lai izvairītos no sociālās atstumtības vai lai vienkārši justos piederīgi kādai grupai. Rezultātā cilvēki mēdz uzzināt ziņas no savu draugu ierakstiem sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. Ņemot vērā, ka jaunieši lielāko daļu informācijas patērē no sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, šis reputācijas aspekts ir kļuvis par būtisku elementu informācijas vākšanas procesā starp dažādām pieejamajām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām. Informācijas burbulis veidojas tad, ja cilvēki galvenokārt vai vienīgi patērē informāciju no viena un tā paša veida avotiem vai ar viena un tā paša veida dienaskārtību vai politiskajiem uzskatiem. Informācijas burbuļu sekas var būt ievērojamas. Tie var novest pie polarizētām un sadrumstalotām debatēm, kurās cilvēki mazāk sadarbojas ar tiem, kam ir atšķirīgi uzskati, un kurās pastiprinās sociālā un politiskā šķelšanās. Tie var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos tādām iestādēm kā plašsaziņas līdzekļi, un dažos gadījumos tie var pat radīt reālas sekas, piemēram, dezinformācijas izplatīšanos vai sociālo un politisko konfliktu saasināšanos. Zemāk atradīsiet sarakstu ar mācību pasākumiem, kurus varat īstenot kopā ar savu klasi/jauniešiem, lai iegūtu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dažādiem aspektiem, kuri attiecas uz sazvērestības teorijām. |
 |
Kas ir "sazvērestības teorija"?
Informācijas burbulis
Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?
Faktu pārbaude
Kas ir kritiskā domāšana?
Kā izbēgt no truša bedres?
Aktivitāte 3 - Ceļš pie informācijas burbuļiem
Kāpēc mūs visus piesaista sazvērestības teorijas:
Apraksts
Sniegt skolēniem priekšstatu par viņu pašu uzskatu sistēmām un parādīt viņiem, ka praktiski neviens nav pasargāts no dezinformācijas.
Mācību rezultāti
Pēc šīs aktivitātes pabeigšanas izglītojamie:
- izpratīs, kā meklēšanas rezultātus var ietekmēt demogrāfiskās iezīmes, uzskati un tiešsaistes piederība.
- attīstīs digitālās kompetences prasmes, efektīvi izmantojot meklētājprogrammas un satura platformas, lai iegūtu informāciju.
- apšaubīt tiešsaistes satura autentiskumu un ticamību, pilnveidojot prasmes atšķirt ticamu informāciju no dezinformācijas un neobjektīviem avotiem.
Nepieciešamie materiāli
- Mobilie tālruņi
- Klēpjdators/darbvirsdators ű
- Pildspalva
- Izdales materiāls
- Digitālās vizualizācijas rīki (MS paint vai modernāki).
- Google - Bing - YouTube
Nepieciešamais laiks
45 min.
Minimālais / maksimālais cilvēku skaits
Ideālā gadījumā 6+ audzēkņi
Zināšananu līmenis
Iesācējs (iepriekšējas zināšanas nav nepieciešamas)
Ievads
Paskaidrojiet par šo darbību un paskaidrojiet, kāpēc mūs parasti piesaista sazvērestības teorijas.
10 min.
10 min.
Aktivitātes apraksts
1. Vispirms skolēniem tiks lūgts izmantot dažas meklētājprogrammas un satura platformas, meklējot pasniedzēja dotos atslēgvārdus. Daži piemēri var būt "skandāls", "ziņu bumba", "fakts", "steidzami" vai līdzīgi jēdzieni. Viņi tiks aicināti izmēģināt to pašu meklēšanu ar dažādiem kontiem un dažādām meklētājprogrammām, kā arī mēģināt meklēt tos pašus vārdus "privātajā režīmā" vai tad, kad viņi ir izgājuši no sistēmas.
2. Viņi apspriedīs rezultātus, vai tie atšķiras vai ir tādā pašā secībā, un tiks aicināti padomāt par iepriekšējiem meklējumiem vai vispārējiem uzskatiem, kas, iespējams, ir devuši viņu konkrētos rezultātus. Ja parādās kādas reklāmas, viņi arī izvērtēs, kādas tās ir un kāpēc tās var parādīties viņu ekrānā (piemēram, demogrāfiskās iezīmes, uzskatu sistēmas, grupas, kurām viņi ir pievienojušies tiešsaistē u. c.).
3. Pēc tam viņi vizualizēs digitāli vai uz papīra atklātos ceļus: no uzskatiem, īpašībām vai piederības pie reklāmām - pie ziņām, no turienes - pie iespējamās ekstrēmas pārliecības un grupas vai saistīto uzskatu veidošanās.
30 min.
2. Viņi apspriedīs rezultātus, vai tie atšķiras vai ir tādā pašā secībā, un tiks aicināti padomāt par iepriekšējiem meklējumiem vai vispārējiem uzskatiem, kas, iespējams, ir devuši viņu konkrētos rezultātus. Ja parādās kādas reklāmas, viņi arī izvērtēs, kādas tās ir un kāpēc tās var parādīties viņu ekrānā (piemēram, demogrāfiskās iezīmes, uzskatu sistēmas, grupas, kurām viņi ir pievienojušies tiešsaistē u. c.).
3. Pēc tam viņi vizualizēs digitāli vai uz papīra atklātos ceļus: no uzskatiem, īpašībām vai piederības pie reklāmām - pie ziņām, no turienes - pie iespējamās ekstrēmas pārliecības un grupas vai saistīto uzskatu veidošanās.
30 min.
Apkopojums
Apkopojuma sesijā skolēni dalīsies savos novērojumos par to, kā meklēšanas rezultāti atšķīrās atkarībā no atslēgvārdiem, personīgajiem uzskatiem un piederības tiešsaistē. Nodarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta skolēnu atziņām par algoritmiskiem aizspriedumiem un filtru burbuļu veidošanos, kā arī pārlūkprogrammu atšķirībām. Pasniedzējs rosinās skolēnus izteikt savas domas par personalizētā satura ietekmi uz viņu perspektīvām un to, kā šie algoritmi varētu nostiprināt esošos uzskatus.
10 min.
10 min.
Pielāgošana tiešsaistes režīmam
Nav nepieciešamas nekādas izmaiņas.
Papildus resursi
Bowman N. D. & Cohen E. Mental Shortcuts, Emotion, and Social Rewards: The Fake News: izaicinājumi viltus ziņu atklāšanā un pretdarbībā. In Fake News: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age. Edited by Melissa Zimdars and Kembrew McLeod. Cambridge, Massachusetts : The MIT Press, 2020.
Atsauces
Van Prooijen, J. W., & Douglas, K. M. (2017). Konspirācijas teorijas kā vēstures daļa: The role of societal crisis situations. Memory Studies, 10(3), 323-333.
