| Īss ievads par šo moduli Mūsdienās cilvēkiem ir pieejams plašs informācijas resursu klāsts, sākot no tiešsaistes meklētājprogrammām un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām līdz vienkāršiem e-pasta sarakstiem un WhatsApp grupām. Tomēr pieejamās informācijas pārpilnība var radīt grūtības to apstrādāt. Diemžēl līdz ar informācijas slodzes un avotu palielināšanos ir palielinājusies arī viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatība. Mūsu sociālajai ietekmei ir būtiska nozīme tajā, kā mēs izvēlamies saņemt informāciju. Cilvēki meklē informāciju par to, kam tic un ko dara viņu vienaudži, lai izvairītos no sociālās atstumtības vai lai vienkārši justos piederīgi kādai grupai. Rezultātā cilvēki mēdz uzzināt ziņas no savu draugu ierakstiem sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. Ņemot vērā, ka jaunieši lielāko daļu informācijas patērē no sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, šis reputācijas aspekts ir kļuvis par būtisku elementu informācijas vākšanas procesā starp dažādām pieejamajām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām. Informācijas burbulis veidojas tad, ja cilvēki galvenokārt vai vienīgi patērē informāciju no viena un tā paša veida avotiem vai ar viena un tā paša veida dienaskārtību vai politiskajiem uzskatiem. Informācijas burbuļu sekas var būt ievērojamas. Tie var novest pie polarizētām un sadrumstalotām debatēm, kurās cilvēki mazāk sadarbojas ar tiem, kam ir atšķirīgi uzskati, un kurās pastiprinās sociālā un politiskā šķelšanās. Tie var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos tādām iestādēm kā plašsaziņas līdzekļi, un dažos gadījumos tie var pat radīt reālas sekas, piemēram, dezinformācijas izplatīšanos vai sociālo un politisko konfliktu saasināšanos. Zemāk atradīsiet sarakstu ar mācību pasākumiem, kurus varat īstenot kopā ar savu klasi/jauniešiem, lai iegūtu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dažādiem aspektiem, kuri attiecas uz sazvērestības teorijām. |
![]() |

Kas ir "sazvērestības teorija"?

Informācijas burbulis

Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?

Faktu pārbaude

Kas ir kritiskā domāšana?

Kā izbēgt no truša bedres?
Papildus resursi
- Andrejevic M. The Political Function of Fake News: M.: Fake Feak Management: Disorganized Propaganda in the Era of Automated Media Era (Neorganizētā propaganda automatizēto mediju laikmetā). In Fake News: Fake Fake: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age. Edited by Melissa Zimdars and Kembrew McLeod. Cambridge, Massachusetts : The MIT Press, 2020.
- Hinsley A. & Holton A. (2021). Fake News Cues: Satura, avota un ziņu norāžu tipoloģijas ietekmes izpēte uz cilvēku pārliecību par dezinformācijas un dezinformācijas atpazīšanu (Examining the Impact of Content, Source, and Typology of News Cues on People's Confidence in Identifying Mis- and Disinformation). International Journal of Communication 15, 4984-5003.

