| Īss ievads par šo moduli Mūsdienās cilvēkiem ir pieejams plašs informācijas resursu klāsts, sākot no tiešsaistes meklētājprogrammām un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām līdz vienkāršiem e-pasta sarakstiem un WhatsApp grupām. Tomēr pieejamās informācijas pārpilnība var radīt grūtības to apstrādāt. Diemžēl līdz ar informācijas slodzes un avotu palielināšanos ir palielinājusies arī viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatība. Mūsu sociālajai ietekmei ir būtiska nozīme tajā, kā mēs izvēlamies saņemt informāciju. Cilvēki meklē informāciju par to, kam tic un ko dara viņu vienaudži, lai izvairītos no sociālās atstumtības vai lai vienkārši justos piederīgi kādai grupai. Rezultātā cilvēki mēdz uzzināt ziņas no savu draugu ierakstiem sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. Ņemot vērā, ka jaunieši lielāko daļu informācijas patērē no sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, šis reputācijas aspekts ir kļuvis par būtisku elementu informācijas vākšanas procesā starp dažādām pieejamajām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām. Informācijas burbulis veidojas tad, ja cilvēki galvenokārt vai vienīgi patērē informāciju no viena un tā paša veida avotiem vai ar viena un tā paša veida dienaskārtību vai politiskajiem uzskatiem. Informācijas burbuļu sekas var būt ievērojamas. Tie var novest pie polarizētām un sadrumstalotām debatēm, kurās cilvēki mazāk sadarbojas ar tiem, kam ir atšķirīgi uzskati, un kurās pastiprinās sociālā un politiskā šķelšanās. Tie var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos tādām iestādēm kā plašsaziņas līdzekļi, un dažos gadījumos tie var pat radīt reālas sekas, piemēram, dezinformācijas izplatīšanos vai sociālo un politisko konfliktu saasināšanos. Zemāk atradīsiet sarakstu ar mācību pasākumiem, kurus varat īstenot kopā ar savu klasi/jauniešiem, lai iegūtu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dažādiem aspektiem, kuri attiecas uz sazvērestības teorijām. |
 |
Kas ir "sazvērestības teorija"?
Informācijas burbulis
Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?
Faktu pārbaude
Kas ir kritiskā domāšana?
Kā izbēgt no truša bedres?
Aktivitātes apraksts
2. Apmeklējot dažus no tiem, vēlams, izmantojot ekrāna koplietošanas rīku vai projektoru, pasniedzējs pievērsīs izglītojamo uzmanību vizuālajiem un lingvistiskajiem elementiem, un sekos diskusija par to biežumu vai trūkumu. Izglītojamie tiks arī mudināti meklēt "jautros faktus", zinātnes vai ziņu materiālus savos sociālo mediju kanālos. Pēc tam, apkopojot attēlus, virsrakstus un frāzes un izraujot tos no konteksta (piemēram, veidojot digitālu kolāžu), pasniedzējs var rosināt izglītojamos domāt par to, kā ātrs skatiens vai instinktīvais klikšķis uz šādiem stimuliem var veidot priekšstatu un likt izlaist informācijas procesa faktu pārbaudes daļu. Turklāt izglītojamajiem tiks lūgts atšķirt vizuālos un lingvistiskos norādījumus un paskaidrot, kuri no tiem ir spēcīgāki un kādās situācijās.
3. Pēdējais posms ir šo nodarbību pārņemšana un īstenošana uz kāda "pamācoša piemēra": skolēniem tiks piedāvāti uzticami ziņu materiāli, kurus viņi mēģinās sagrozīt atbilstoši savām interesēm vai pasaules uzskatiem. Piemēram, varētu būt šādi pamudinājumi:
-Kā ārkārtīgi reliģiozs cilvēks sagrozītu šo rakstu?
-Kā kāds, kam ir biznesa intereses, izmantotu šo rakstu, lai gūtu peļņu?
-Kas vēl varētu vairāk izlasīt šo ziņu un kādas būtu viņa bailes?
Izmantojot šādus pamudinājumus, skolēni var uzrakstīt savu ļaunprātīgas vai nezinošas dezinformācijas fragmentu, papildinot to ar vizuāliem un lingvistiskiem norādījumiem, ko viņi atrada pirmajos soļos. Tādējādi viņi var kļūt par lieciniekiem dezinformācijas radīšanai un apgriezt analītisko procesu, lai gūtu dziļāku izpratni par to.
60 min.
