Aktivitāte 4 - Šis avots ir neuzticams! - Informācijas burbulis

Īss ievads par šo moduli

Mūsdienās cilvēkiem ir pieejams plašs informācijas resursu klāsts, sākot no tiešsaistes meklētājprogrammām un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām līdz vienkāršiem e-pasta sarakstiem un WhatsApp grupām. Tomēr pieejamās informācijas pārpilnība var radīt grūtības to apstrādāt. Diemžēl līdz ar informācijas slodzes un avotu palielināšanos ir palielinājusies arī viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatība.

Mūsu sociālajai ietekmei ir būtiska nozīme tajā, kā mēs izvēlamies saņemt informāciju. Cilvēki meklē informāciju par to, kam tic un ko dara viņu vienaudži, lai izvairītos no sociālās atstumtības vai lai vienkārši justos piederīgi kādai grupai. Rezultātā cilvēki mēdz uzzināt ziņas no savu draugu ierakstiem sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. Ņemot vērā, ka jaunieši lielāko daļu informācijas patērē no sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, šis reputācijas aspekts ir kļuvis par būtisku elementu informācijas vākšanas procesā starp dažādām pieejamajām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām.

Informācijas burbulis veidojas tad, ja cilvēki galvenokārt vai vienīgi patērē informāciju no viena un tā paša veida avotiem vai ar viena un tā paša veida dienaskārtību vai politiskajiem uzskatiem.

Informācijas burbuļu sekas var būt ievērojamas. Tie var novest pie polarizētām un sadrumstalotām debatēm, kurās cilvēki mazāk sadarbojas ar tiem, kam ir atšķirīgi uzskati, un kurās pastiprinās sociālā un politiskā šķelšanās. Tie var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos tādām iestādēm kā plašsaziņas līdzekļi, un dažos gadījumos tie var pat radīt reālas sekas, piemēram, dezinformācijas izplatīšanos vai sociālo un politisko konfliktu saasināšanos.

Zemāk atradīsiet sarakstu ar mācību pasākumiem, kurus varat īstenot kopā ar savu klasi/jauniešiem, lai iegūtu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dažādiem aspektiem, kuri attiecas uz sazvērestības teorijām.

Uzticamu avotu atrašana vai uzmeklēto avotu novērtēšana ir kļuvusi aizvien sarežģītāka pašmāju reklāmas, nemitīgas blogošanas un viltus ziņu propagandas laikmetā (Agarwal & Bandeli, 2017; Zimdars & McLeod , 2020). Informācijas pārslodze un tradicionālo iestāžu un uzņēmumu nespēja regulēt nepārbaudītu teoriju izplatīšanos ir padarījusi mūs visus par nespējīgiem pieņemt pamatotus lēmumus vairākos dzīves aspektos. Arkanzasas Universitāte mudina studentus jautāt, kas, ko, kad, kur, kāpēc un kā katru reizi, kad viņi saskaras ar avotu, kas var būt noderīgs viņu pētniecībā. Mākslīgā intelekta radīti attēli un cits saturs var padarīt rūpīgu izpēti (izmantojot tādus rīkus kā reversā/attēlu meklēšana google) vēl svarīgāku (sk. Elenas Cresci rakstu The Guardian, 23.3.2017., 23.3.2017.)

Kāpēc cilvēki notic dezinformācijai - Joseph Isaac:

5 veidiem, kā atpazīt viltus ziņas:

Pilnveidot izglītojamo spēju spriest par to, vai avots satur ticamus ziņojumus, faktus un pamatotus argumentus, pamanot lingvistiskos un ekstralingvistiskos signālus.

Pēc šīs aktivitātes pabeigšanas izglītojamie:

atpazīt vizuālos un lingvistiskos elementus mediju saturā.
analizēt plašsaziņas līdzekļu avotus, identificējot vizuālo un lingvistisko norāžu modeļus un aizspriedumus.
Izstrādāt skeptisku pieeju plašsaziņas līdzekļu saturam, apšaubot informāciju, pirms pieņemt to par patiesu.

Laikraksti vai digitālās kolāžas rīki
Projektors
Līmlapas/ piezīmju grāmatiņas
Pildspalva
Audekls/kartons
Mobilie tālruņi
Klēpjdators/darbvirsvirsma.

90 min.

Ideālā gadījumā 6+ audzēkņi

Iesācējs (nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas)

Paskaidrojiet par uzdevumu un iepazīstiniet skolēnus ar 5 veidiem, kā atpazīt viltus ziņas.

10 min.

1. Vispirms skolēniem tiks lūgts nosaukt dažus raidījumus, laikrakstus vai tiešsaistes avotus, kurus viņi bieži izmanto vai par kuriem bieži dzird. Apmācītājs var ieteikt dažus no tiem, lai uzsāktu darbību.

2. Apmeklējot dažus no tiem, vēlams, izmantojot ekrāna koplietošanas rīku vai projektoru, pasniedzējs pievērsīs izglītojamo uzmanību vizuālajiem un lingvistiskajiem elementiem, un sekos diskusija par to biežumu vai trūkumu. Izglītojamie tiks arī mudināti meklēt "jautros faktus", zinātnes vai ziņu materiālus savos sociālo mediju kanālos. Pēc tam, apkopojot attēlus, virsrakstus un frāzes un izraujot tos no konteksta (piemēram, veidojot digitālu kolāžu), pasniedzējs var rosināt izglītojamos domāt par to, kā ātrs skatiens vai instinktīvais klikšķis uz šādiem stimuliem var veidot priekšstatu un likt izlaist informācijas procesa faktu pārbaudes daļu. Turklāt izglītojamajiem tiks lūgts atšķirt vizuālos un lingvistiskos norādījumus un paskaidrot, kuri no tiem ir spēcīgāki un kādās situācijās.

3. Pēdējais posms ir šo nodarbību pārņemšana un īstenošana uz kāda "pamācoša piemēra": skolēniem tiks piedāvāti uzticami ziņu materiāli, kurus viņi mēģinās sagrozīt atbilstoši savām interesēm vai pasaules uzskatiem. Piemēram, varētu būt šādi pamudinājumi:

-Kā ārkārtīgi reliģiozs cilvēks sagrozītu šo rakstu?
-Kā kāds, kam ir biznesa intereses, izmantotu šo rakstu, lai gūtu peļņu?
-Kas vēl varētu vairāk izlasīt šo ziņu un kādas būtu viņa bailes?

Izmantojot šādus pamudinājumus, skolēni var uzrakstīt savu ļaunprātīgas vai nezinošas dezinformācijas fragmentu, papildinot to ar vizuāliem un lingvistiskiem norādījumiem, ko viņi atrada pirmajos soļos. Tādējādi viņi var kļūt par lieciniekiem dezinformācijas radīšanai un apgriezt analītisko procesu, lai gūtu dziļāku izpratni par to.

60 min.

Apkopojuma sesijā pasniedzējs mudinās izglītojamos dalīties pieredzē par manipulatīvo paņēmienu identificēšanu un dažādu viedokļu atspoguļošanu dezinformācijas veidošanā. Diskusijās tiks aplūkotas problēmas, ar kurām nācies saskarties, un iegūtā izpratne par atbildīgu informācijas patēriņu.

10 min.

Nav nepieciešamas nekādas modifikācijas.

Andrejevic M. The Political Function of Fake News: M.: Fake Feak Management: Disorganized Propaganda in the Era of Automated Media Era (Neorganizētā propaganda automatizēto mediju laikmetā). In Fake News: Fake Fake: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age. Edited by Melissa Zimdars and Kembrew McLeod. Cambridge, Massachusetts : The MIT Press, 2020.
Hinsley A. & Holton A. (2021). Fake News Cues: Satura, avota un ziņu norāžu tipoloģijas ietekmes izpēte uz cilvēku pārliecību par dezinformācijas un dezinformācijas atpazīšanu (Examining the Impact of Content, Source, and Typology of News Cues on People's Confidence in Identifying Mis- and Disinformation). International Journal of Communication 15, 4984-5003.

Agarwal N. & Bandeli K. K. Blogi, viltus ziņas un informācijas aktivitātes. In Digital Hydra: Security Implications of False Information Online, 31.-45. lpp. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (StratCom COE), 2017. gads.
The Guardian, Fake tube sign read out on BBC News and in Commons after Westminster attack, Elena Cresci, 23/3/2017. Saite: https://www.theguardian.com/uk-news/2017/mar/23/fake-tube-sign-read-out-bbc-westminster-attack
Arkanzasas Universitāte. Uzticamu avotu atrašana. Saite: https://walton.uark.edu/business-communication-lab/Resources/downloads/Finding_Reliable_Sources.pdf
Kāpēc cilvēki notic dezinformācijai - Joseph Isaac: https://www.youtube.com/watch?v=hz6GULbowAk&ab_channel=TED-Ed
5 veidi, kā atpazīt viltus ziņas: https://www.youtube.com/watch?v=g2AdkNH-kWA&ab_channel=CommonSenseMediaforFamilies

SEKAS UN RISKA LĪMENIS

Kas ir "sazvērestības teorija"?

Informācijas burbulis

Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?

Faktu pārbaude

Kas ir kritiskā domāšana?

Kā izbēgt no truša bedres?

Informācijas burbulis

Aktivitāte 4 - Šis avots ir neuzticams!