| Īss ievads par šo moduli Mūsdienās cilvēkiem ir pieejams plašs informācijas resursu klāsts, sākot no tiešsaistes meklētājprogrammām un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām līdz vienkāršiem e-pasta sarakstiem un WhatsApp grupām. Tomēr pieejamās informācijas pārpilnība var radīt grūtības to apstrādāt. Diemžēl līdz ar informācijas slodzes un avotu palielināšanos ir palielinājusies arī viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatība. Mūsu sociālajai ietekmei ir būtiska nozīme tajā, kā mēs izvēlamies saņemt informāciju. Cilvēki meklē informāciju par to, kam tic un ko dara viņu vienaudži, lai izvairītos no sociālās atstumtības vai lai vienkārši justos piederīgi kādai grupai. Rezultātā cilvēki mēdz uzzināt ziņas no savu draugu ierakstiem sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. Ņemot vērā, ka jaunieši lielāko daļu informācijas patērē no sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, šis reputācijas aspekts ir kļuvis par būtisku elementu informācijas vākšanas procesā starp dažādām pieejamajām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām. Informācijas burbulis veidojas tad, ja cilvēki galvenokārt vai vienīgi patērē informāciju no viena un tā paša veida avotiem vai ar viena un tā paša veida dienaskārtību vai politiskajiem uzskatiem. Informācijas burbuļu sekas var būt ievērojamas. Tie var novest pie polarizētām un sadrumstalotām debatēm, kurās cilvēki mazāk sadarbojas ar tiem, kam ir atšķirīgi uzskati, un kurās pastiprinās sociālā un politiskā šķelšanās. Tie var arī mazināt sabiedrības uzticēšanos tādām iestādēm kā plašsaziņas līdzekļi, un dažos gadījumos tie var pat radīt reālas sekas, piemēram, dezinformācijas izplatīšanos vai sociālo un politisko konfliktu saasināšanos. Zemāk atradīsiet sarakstu ar mācību pasākumiem, kurus varat īstenot kopā ar savu klasi/jauniešiem, lai iegūtu zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dažādiem aspektiem, kuri attiecas uz sazvērestības teorijām. |
 |
Kas ir "sazvērestības teorija"?
Informācijas burbulis
Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?
Faktu pārbaude
Kas ir kritiskā domāšana?
Kā izbēgt no truša bedres?
Aktivitāte 4 - Šis avots ir neuzticams!
Kāpēc cilvēki notic dezinformācijai - Joseph Isaac:
5 veidiem, kā atpazīt viltus ziņas:
Apraksts
Pilnveidot izglītojamo spēju spriest par to, vai avots satur ticamus ziņojumus, faktus un pamatotus argumentus, pamanot lingvistiskos un ekstralingvistiskos signālus.
Mācību rezultāti
Pēc šīs aktivitātes pabeigšanas izglītojamie:
- atpazīt vizuālos un lingvistiskos elementus mediju saturā.
- analizēt plašsaziņas līdzekļu avotus, identificējot vizuālo un lingvistisko norāžu modeļus un aizspriedumus.
- Izstrādāt skeptisku pieeju plašsaziņas līdzekļu saturam, apšaubot informāciju, pirms pieņemt to par patiesu.
Nepieciešamie materiāli
- Laikraksti vai digitālās kolāžas rīki
- Projektors
- Līmlapas/ piezīmju grāmatiņas
- Pildspalva
- Audekls/kartons
- Mobilie tālruņi
- Klēpjdators/darbvirsvirsma.
Nepieciešamais laiks
90 min.
Minimālais / maksimālais cilvēku skaits
Ideālā gadījumā 6+ audzēkņi
Zināšananu līmenis
Iesācējs (nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas)
Ievads
Paskaidrojiet par uzdevumu un iepazīstiniet skolēnus ar 5 veidiem, kā atpazīt viltus ziņas.
10 min.
10 min.
Aktivitātes apraksts
1. Vispirms skolēniem tiks lūgts nosaukt dažus raidījumus, laikrakstus vai tiešsaistes avotus, kurus viņi bieži izmanto vai par kuriem bieži dzird. Apmācītājs var ieteikt dažus no tiem, lai uzsāktu darbību.
2. Apmeklējot dažus no tiem, vēlams, izmantojot ekrāna koplietošanas rīku vai projektoru, pasniedzējs pievērsīs izglītojamo uzmanību vizuālajiem un lingvistiskajiem elementiem, un sekos diskusija par to biežumu vai trūkumu. Izglītojamie tiks arī mudināti meklēt "jautros faktus", zinātnes vai ziņu materiālus savos sociālo mediju kanālos. Pēc tam, apkopojot attēlus, virsrakstus un frāzes un izraujot tos no konteksta (piemēram, veidojot digitālu kolāžu), pasniedzējs var rosināt izglītojamos domāt par to, kā ātrs skatiens vai instinktīvais klikšķis uz šādiem stimuliem var veidot priekšstatu un likt izlaist informācijas procesa faktu pārbaudes daļu. Turklāt izglītojamajiem tiks lūgts atšķirt vizuālos un lingvistiskos norādījumus un paskaidrot, kuri no tiem ir spēcīgāki un kādās situācijās.
3. Pēdējais posms ir šo nodarbību pārņemšana un īstenošana uz kāda "pamācoša piemēra": skolēniem tiks piedāvāti uzticami ziņu materiāli, kurus viņi mēģinās sagrozīt atbilstoši savām interesēm vai pasaules uzskatiem. Piemēram, varētu būt šādi pamudinājumi:
-Kā ārkārtīgi reliģiozs cilvēks sagrozītu šo rakstu?
-Kā kāds, kam ir biznesa intereses, izmantotu šo rakstu, lai gūtu peļņu?
-Kas vēl varētu vairāk izlasīt šo ziņu un kādas būtu viņa bailes?
Izmantojot šādus pamudinājumus, skolēni var uzrakstīt savu ļaunprātīgas vai nezinošas dezinformācijas fragmentu, papildinot to ar vizuāliem un lingvistiskiem norādījumiem, ko viņi atrada pirmajos soļos. Tādējādi viņi var kļūt par lieciniekiem dezinformācijas radīšanai un apgriezt analītisko procesu, lai gūtu dziļāku izpratni par to.
60 min.
2. Apmeklējot dažus no tiem, vēlams, izmantojot ekrāna koplietošanas rīku vai projektoru, pasniedzējs pievērsīs izglītojamo uzmanību vizuālajiem un lingvistiskajiem elementiem, un sekos diskusija par to biežumu vai trūkumu. Izglītojamie tiks arī mudināti meklēt "jautros faktus", zinātnes vai ziņu materiālus savos sociālo mediju kanālos. Pēc tam, apkopojot attēlus, virsrakstus un frāzes un izraujot tos no konteksta (piemēram, veidojot digitālu kolāžu), pasniedzējs var rosināt izglītojamos domāt par to, kā ātrs skatiens vai instinktīvais klikšķis uz šādiem stimuliem var veidot priekšstatu un likt izlaist informācijas procesa faktu pārbaudes daļu. Turklāt izglītojamajiem tiks lūgts atšķirt vizuālos un lingvistiskos norādījumus un paskaidrot, kuri no tiem ir spēcīgāki un kādās situācijās.
3. Pēdējais posms ir šo nodarbību pārņemšana un īstenošana uz kāda "pamācoša piemēra": skolēniem tiks piedāvāti uzticami ziņu materiāli, kurus viņi mēģinās sagrozīt atbilstoši savām interesēm vai pasaules uzskatiem. Piemēram, varētu būt šādi pamudinājumi:
-Kā ārkārtīgi reliģiozs cilvēks sagrozītu šo rakstu?
-Kā kāds, kam ir biznesa intereses, izmantotu šo rakstu, lai gūtu peļņu?
-Kas vēl varētu vairāk izlasīt šo ziņu un kādas būtu viņa bailes?
Izmantojot šādus pamudinājumus, skolēni var uzrakstīt savu ļaunprātīgas vai nezinošas dezinformācijas fragmentu, papildinot to ar vizuāliem un lingvistiskiem norādījumiem, ko viņi atrada pirmajos soļos. Tādējādi viņi var kļūt par lieciniekiem dezinformācijas radīšanai un apgriezt analītisko procesu, lai gūtu dziļāku izpratni par to.
60 min.
Apkopojums
Apkopojuma sesijā pasniedzējs mudinās izglītojamos dalīties pieredzē par manipulatīvo paņēmienu identificēšanu un dažādu viedokļu atspoguļošanu dezinformācijas veidošanā. Diskusijās tiks aplūkotas problēmas, ar kurām nācies saskarties, un iegūtā izpratne par atbildīgu informācijas patēriņu.
10 min.
10 min.
Pielāgošana tiešsaistes režīmam
Nav nepieciešamas nekādas modifikācijas.
Papildus resursi
- Andrejevic M. The Political Function of Fake News: M.: Fake Feak Management: Disorganized Propaganda in the Era of Automated Media Era (Neorganizētā propaganda automatizēto mediju laikmetā). In Fake News: Fake Fake: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age: Understanding Media and Misinformation in the Digital Age. Edited by Melissa Zimdars and Kembrew McLeod. Cambridge, Massachusetts : The MIT Press, 2020.
- Hinsley A. & Holton A. (2021). Fake News Cues: Satura, avota un ziņu norāžu tipoloģijas ietekmes izpēte uz cilvēku pārliecību par dezinformācijas un dezinformācijas atpazīšanu (Examining the Impact of Content, Source, and Typology of News Cues on People's Confidence in Identifying Mis- and Disinformation). International Journal of Communication 15, 4984-5003.
Atsauces
- Agarwal N. & Bandeli K. K. Blogi, viltus ziņas un informācijas aktivitātes. In Digital Hydra: Security Implications of False Information Online, 31.-45. lpp. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (StratCom COE), 2017. gads.
- The Guardian, Fake tube sign read out on BBC News and in Commons after Westminster attack, Elena Cresci, 23/3/2017. Saite: https://www.theguardian.com/uk-news/2017/mar/23/fake-tube-sign-read-out-bbc-westminster-attack
- Arkanzasas Universitāte. Uzticamu avotu atrašana. Saite: https://walton.uark.edu/business-communication-lab/Resources/downloads/Finding_Reliable_Sources.pdf
- Kāpēc cilvēki notic dezinformācijai - Joseph Isaac: https://www.youtube.com/watch?v=hz6GULbowAk&ab_channel=TED-Ed
- 5 veidi, kā atpazīt viltus ziņas: https://www.youtube.com/watch?v=g2AdkNH-kWA&ab_channel=CommonSenseMediaforFamilies
Handouts
