| Faktu atspēkošana, pārbaude un faktu pārbaude bieži tiek lietotas savstarpēji aizvietojami, dažkārt radot neskaidrības, tomēr pastāv atšķirības. Apgānīšana burtiski ir apgalvojuma nepatiesuma atklāšana. No šī viedokļa raugoties, ja verifikācija un faktu pārbaude ir process, ko mēs izmantojam, lai pārbaudītu informācijas pareizību, tad debunking ir kā pēdējais akts. Pēc faktu pārbaudes mēs varam konstatēt, ka informācija ir patiesa, un tad, protams, mēs to nevaram atspēkot. Kopumā, runājot par mediju lietotprasmi un kritisko domāšanu, viens no pirmajiem praktiskajiem instrumentiem pret dezinformāciju ir faktu pārbaude un vienas un tās pašas informācijas izpēte no dažādiem avotiem. Tomēr tās ietekme joprojām ir pētāma. Papildus pētījumiem, kas apstiprina faktu pārbaudes nepieciešamību, vēl viens arguments ir tas, ka tā joprojām ir labāks risinājums nekā vārda brīvības tiesību regulēšana. Un, nonākot pie vārda brīvības tēmas, diskusija kļūst patiešām karsta un politizēta. Lai gan varam novērot, ka tradicionāli viss politiskais spektrs ir vienisprātis, ka dezinformācija un viltus ziņas ir reāla problēma, kas ir jārisina, neviens no viņiem nav atradis labāku risinājumu, kas būtu pieņemams visām partijām, kā faktu pārbaude. Zemāk atradīsiet sarakstu ar mācību aktivitātēm, ko varat īstenot ar savu klasi/jauniešiem ar mērķi iegūt zināšanas un prasmes, kas saistītas ar dažādiem aspektiem, kuri attiecas uz sazvērestības teorijām. |
 |
Kas ir "sazvērestības teorija"?
Informācijas burbulis
Kāpēc mēs ticam sazvērestības teorijām?
Faktu pārbaude
Kas ir kritiskā domāšana?
Kā izbēgt no truša bedres?
Aktivitātes apraksts
10 min.
2. Kad ziņu tēma ir identificēta, grupām tiek dots norādījums atrast rakstu vai video, kas vēsta par šo ziņu tēmu katrā no šiem mediju kanāliem:
· BBC ziņas
· RT – Krievija Šodien, Pravda
· Al Jazeera angļu
· VOX — informācija par jaunumiem (Tiešsaistes avots)
· Lapsas ziņas
· CNN International
Grupām jāizvēlas 1 vai 2 nacionālie ziņu kanāli/portāls no savas attiecīgās valsts. (Ja izglītojamie nāk no dažādām valstīm, viņiem jāizvēlas 1 vai 2 valsts ziņu kanāli\ portāls, ko viņi visi saprot un nav jāizvēlas viens vai divi no katras savas valsts.)
10 min.
3. Grupas pārskatīs šīs ziņu reportāžas. Kad būs pārskatīti visi ziņu kanāli, tad grupas veidos sarakstu, kas ir līdzīgs un kas atšķiras katrā no mediju reportāžām. Grupas diskusijā viņi noteiks, kuram mediju noietam viņi visvairāk tic un kas, viņuprāt, ir “viltus ziņas”. Pēc tam viņi noteiks, kādas ir dažādās “darba kārtības” no dažādiem mediju noieta tirgiem, kādi avoti tika izmantoti mediju ziņojumos un vai grupa uzskata, ka tie ir “ticami”. Kad grupa ir pabeigusi šos uzdevumus, un no pārskata par visu, ko viņi ir lasījuši un redzējuši no dažādām mediju tirdzniecības vietām, viņiem kā grupai ir jāuzraksta īss ziņu tēmas sinoptists, uzsverot, kas, viņuprāt, patiesībā ir noticis šajā ziņu sižetā. Beigās viņiem tas būs jāuzrāda citām grupām.
Savā prezentācijā grupām ir jāieskicē:
· viņu izvēlētā ziņu tēma.
· mediju noiets, kas, viņuprāt, bija visuzticamākais, un jūsu pamatojums šādai izvēlei.
· mediju outlet, kas, viņuprāt, izplata “viltus ziņas” un to pamatojumu.
· sinopse tam, ko grupa uzskata par faktiski notikušu.
· vai viņi atrada kaut ko kopīgu starp vienām un tām pašām (tām pašām) ziņām, ko prezentēja dažādi kanāli/platformas toņa, perspektīvas u.c. ziņā?
20 min.
